Stulbi

Par šito jau es sen, sen gribēju uzrakstīt, un tas beidzot ir pienācis laiks to izdarīt. Kaut kad pavasarī, braucot uz skolu, autobusā man blakus stāvēja divas meitenes. Viņas tur kaut ko runāja par draugiem.lv, stalkeriem un tad vienā tā saka: man vakar statistika bija 16. Un otra: tiiiik maz? Man katru dienu ir kādi 30 profila skatījumi. Un es tajā brīdī nezināju, kur likties ar savu nulle vai vienu skatījumu dienā. Stulbi.

top

franču valoda izpildīta, cepurei pamati ir ielikti, tagad vēl jāatrod laiks, lai uzadītu kaut ko līdzīgu šiem brīnumiem

izraksti no pinteresta

bēdīgs prieks!!!!!!

čau čau   es pēc superilgiem laikiem esmu priecīga! šodien es beidzot saņēmos un uzrakstīju savai klasesbiedrenei no luksemburgas, vienai igauņu meitenei, ar kuru man nebija bijis pilnigi nekāds kontakts 8 gadus! ASTOŅUS!!

un tad seko bēdīgā ziņa - esmu nolēmusi savu Diana norakstīt. JO šodien saņemot filmiņu pilnīgi neviena bilde nebija sanākusi! diāna man jau kādu laiciņu čākarējās, bet tagad es vairs to nevaru izturēt. Tad es sāku domāt, ka varētu kādam piedāvāt savu zibspuldzi, bet izdomāju, ka varu viņu atstāt arī sev, jo jau ļoooti ildu laiku gribu nopirk 120 mm fotoaparātu, tas ir, vienkārši lielāka filmiņa viņam ir vajadzīga. Es kaut kad nesen atradu šito un šito. Viņi laikam sūta no ASV, bet no turienes sūtot nav jāmaksā nodokļi. Tur vienkārši ir lētāk un lielāka izvēlē.

ak

es vēl nekad, NEKAD neesmu mācījusies tik slikti. nee, es mācos, bet tāpat nesaprotu. pirmo reizi domāju par privātskolotāju. reāli dzīve iet uz leju. šausmīiiigi

vai

čau, jau atkal pildot franču valodu izdomāju, ka man te kaut kas jāuzraksta. visu nedēļu, nē pat laikam divas jau sanāk, par to domāju, jo ir pa šito laiku ir notikušas tik daudz lietas, par kurām varētu uzrakstīt, bet nekad tā arī netieku līdz datoram. es mīlu rudeni. vispār man liekas, ka jau ir ziema, bet tas neliedz rudenim būt jaukam. šodien pēc skolas ar smenu safočēju gandrīz visu ceļā no pirmās līdz stockmanam, rīt jāaiznes attīstīt bildes. aaajaaa, es nopirku šodien puskilogramīgo marcipānu šokolādē!

es vakar kaut kur atradu rakstu par šiito. 

to visu, kas ir augšā, es sāku rakstīt piektdien. sāku dienas vidū un nepabeidzu. un šodien cepu makarūnus. cepu sešās stundas. nepārspīlēju. no divpadsmitiem lidz sešiem. man ir sajūta, ka es restartējos. tāpēc arī atstāju nepabeigtu vai arī daru it kā pilnigi normāli, tomēr paiet ilgs laiks, kamēr izdaru. pa sestdienu un šodienu esmu paspējusi noskatīties šito, ko atceros, ka skatījos tad, kad vēl dzīvoju luxemburgā. tajā laikā es sapratu gandrīz visu franciski, tāpēc nebija problēmu ar valodu, bet tagad..es pat arī sapratu!! laikam franču valoda sestdienās mani ir uzvedusi atpakaļ uz sliedēm. un šī būs briesmīga nedēļā, ar daduz leilajiem kontroldarbiem. attaaa, jāizbauda vēl 10 minūtes no šīs nedēļas