-Gribēju rakstīt ierastās Lieldienas, bet tad aizdomājos, vai ir arī tādas Mazdienas..hmm, būs jāieguglē.-
Pat negribu skatīties, cik sen te nav būts, bet nu galvenais, ka esmu šeit tagad! Mani milzīgie plāni ielikt bildes no Lisabonas pagaisa un bildes arvien karājas kaut kur gaisā starp blogu un datoru un telefonu. Kaut kad. Iespējams.
Bet re, divas bildes no Liel, uj, Mazdienām Nekurienē, svētdien tieši pirms prombraukšanas uzspīdēja saulīte un tad nu bija laiks ķert un grābt vienīgos kadrus, kuriem būtu kāda iespēja sanākt sakarīgiem, Nesaku, ka sanāca sakarīgi, bet man patika. Nolēmu gan vairs ilgi ilgi nebraukt uz Nekurieni, pārāk bezcerīgi viss tur izskatās, pat dobes un jaunie dzinumi izskatījās bez kādām izdošanās pazīmēs, bet nu laiks rādīs..
Es jau minēju? Laikam nē. Es mainījos. Beidzot paļāvos Helmas spiedienam un uztaisīju instagramu. Precīzāk ieliku jaunu bildi savā sen izviedotajā instagramā. Laikam dzēsīšu gan ārā, pārāk labas citiem tās bildes, es nemaz neturēšu līdzi. Eh. Šis bija savādāks ieraksts, Tādus parasti rakstu ar roku. Tagad jūs zināsiet. Tādu ierakstu man ir daudz. Kad uznāk emociālas Mazdienas un vakaros ir mazpietiekamības kompleksi. Jā.
