Am, čau. Šim ierakstam ir mazjēdzīga vērtība, tāpēc vari doties savās ikdienas gaitās. Bet vari palikt arī šeit un turpināt lasīt.
Es tikai vēlos paziņot, ka sapratu, ka manam "blogam" ir mazvērtība lieliskuma došanai. Nu, es domāju to, ka, zin kā, ir blogi, kuros tu kaut ko jaunu vari uzzināt, visādi DIY, lieliskas fotosesijas, recenzijas un bla bla bla, bet viss, ko es daru, ir piefiksēju savu dzīvi. Veicu nelielas atskaites. Visbiežāk - sev. Jo man vairs nav tvitera, kur visu laiku mest linku uz blogu, katru reizi, kad ielieku bildes, kuras vairs nelieku un audzēt statistiku.
Manā blogā nav nekā noderīga. Tikai daži visbiežāk nepersoniski atgadījumi un notikumi no manas dzīves. Varbūt tā es savu dzīvi padaru nozīmīgu. Jo tikai retais raksta blogu par savu dzīvi.
Eu, es to jau kaut kad neesmu teikusi? Man liekas, ka esmu. Nu labi, pateicu vēlreiz.
P.S. Man nepatīk lasīt Hamletu, bet man patīk, kā tas mani ietekmējis.
Un man ir sākusies eksistenciālā krīze dzīvē ar lielu stresa devu, kas ir rezutējusies ar to, ka neesmu fotogrāfējusi sevi jau mēnesi.
