biest
vēroju lineļļas
orandžos kunkuļus
domāju par šķidrumiem
domāju šķidrumu
kā tādu
vēroju terpentīnu
atceros to
kāpnēs šodien
apkopējas šrubī
un viņas čībās
kas iekāpušas ēterī
slaucīja studentu
asaras
izrādās, ka sveķi ir arī lodāmuros
un kalofonijs nemaz nav kaitīgs
domāju krāsas
kā lai izdomā tās
ne
nav tik vienkārši visu
izdomāt
tikai ar prātu,
kas pēdējos četrsimt gadus
dejojis striptīzu
un nu līdz nāvei izģērbies
un pārguris
sabrūk noputējušā dīvānā
kails
pārdevis dvēseli
un par pēdējo dāleru
nopircis kaktusu
ko glaudīs
kad
tad, k
ta
kdtad
tad, kad
paaaaAAAAaaaaaaaaaaaaamodīsies