deb

sveiki, tās debesis, ak dievs, es nevaru izturēt. brīnišškigi skaisti, ļoooti jauki. es tagad pilnīgi nesaprotu kā varēju agrāk sūdzēties ar to, ka mana istaba ir garndrīz uz ziemeļiem un te iespīd saule uz desmit minūtēm. bet tad atnāca vasara un man nebija ko darīt un es sāku pievēsrt vairāk uzmanības citām lietām un ieraudzīju cik brīnišķigas no manas istabas skatoties ir debesis. it īpaši vasrā, kad saule riet vēl ideālākā vietā, un mākoņi un debesis paliek jaukas. un es jau atkal sāku pārmest to, ka neesmu atradusi kaut kādu jaunu mūziku, jo vecā man ir apnikusi. bet izrādās, ka uzliekot patrika watsona, aa jaaa, par ko jau kaud kad nesen rakstīju, mūziku, tomēr var sajust prieku un to lielisko iedvesmu, ko sen nebiju jutusi.

viena no lieliskajām bildēm ar brīnišķīgajām vakara bezmākoņu debesīm