1

dear shitty life,
please stop being so shitty.

selina

čau

beidzot esam mājās no imantas, tikai deviņos atbraucām un mūs, protams, sagaidīja ēdiens, daudz, daudz ēdiena un dzērvenes, kādi 30 litri. daudz. bet vismaz tagad man ir 1976. gada olimpisko spēļu pulkstenis un ēdiens, kas traucēs no rīta piecelties. vispār šodien pieļāvu, ka manu priecīgo garastāvokli sabojā, sakot, ka es pa daudz ēdu E un neveselīgu pārtiku, lai gan edīte veikalā sāka smieties, kad pētīju saldējumiem sastāvu. aaaaaaa, beidzot alvas kliedzienā esmu tikusi līdz trakonama vietai un saprotu kāpēc līvai patika beigas..hahaha. un es sāku apjaust, ka vasara tūlīt beigsies, tāpēc domāju par visu izstāžu, kuras biju plānojusi apmeklēt vasarā, apmeklēšanu, protams tikai pēdējā vasaras nedēļā. un helma mani šodien nosauca par bomzi. ļauni.

jaauns

ik pa laikam man sanāk ieiet tviterī, lai gan vairs netvītoju pati un citu tvītus arī nelasu. labi, tos, kas parādās uzreiz, paši jaunākie tie laikam sanāk. un tur es ieraudzīju santas bindemanes-mihelsones tvītu par četrām vietām uz kaut ko interesantu. palasīju vairāk, bet sapratu, ka esmu nokavējusi pieteikšanos. dusmojos uz sevi, ļoti, jo tas viss izklausījās jauki. interesanti. tomēr es domāju, ka mans būt-stilīgai-un-zināt-visu-par-latviešu-un-pārējo-modi laiks ir aizgājis. tas bija pagājušovasar. tagad ir pienācis citu laiks. ļaušu viņiem arī papriecāties par to visu, lai tiek, jo tas bija forši. tā pat kā tika man. tikai tad daudz mazāk cilvēku to visu zināja, tas bija tā personiskāk. un nē, es nesūdzos par to, ka tas viss ir kļuvis pārāk populārs un tā tālāk. sākumā arī man tā likās, bet nu gan vairs ne. varbūt es vienkārši atradu "nākamo akmeni" uz kuru pārlekt, nākamo..stilu? domāšanu arī, cerams. bet es vēl joprojām priecājos, ka cilvēki sāk vairāk valkāt un cienīt latviešu darbu.

aaaaa, un man ir arī asks, starpcitu - ask.fm/selinapps

paj

es taču zināju, ka viņi ir sačakarējuši manu filmiņu!!! zināju!!! nu tad rekur ir bildes no zemūdens fotoaparāta, kurā bija ne tikai zemūdens bildes. no tās sačakarētās filmiņas bildes jums nerādīšu, tās nav skaistas bildes. un helma teica, ka zemūdens fotoaparāta bildes ir kā no divām dažādām filmiņām. nevaru nepiekrist. UN (pēdējais) es nevaru jums atskaitīties par to, kas notika turcijā, vienkārši nevaru, jo es pati neko no tā nesaprotu tagad. 

bija šeit arī bildes no baseina, bet tās te galīgi neiederējās

kar

pēdējās divas dienas bijām nekurienē, kur beidzot pa nakti palika arī pārējie sproģi. bija jauki ietīties segā, izslēgt vienīgo lampiņu un pirmo reizi tā kārtīgi skatīties debesīs un redzēt, ka tur nav vis kādas divdesmit, bet gan divi miljoni zvaigžņu. un, protams, vērot pieaugušos pēc neliela daudzuma alkohola. daži izteicieni tad bija ļoooti labi. 

pirmie burkāni dzīvē

nekuriene, kur mēs nekad neesam

vēl ir gaišs!!

pirmā un visredzamākā zvaigžņu bilde, kas nesanāca

at

sveeeeikki, es tik ļoti gribu uzrakstīt par turciju un visu, kas tur notika, bet vienmēr, sākot rakstīt, nonāku strupceļā. cerams rītdien kaut kas notiks, un es beidzot mierīgi varēšu jums par visu izstāstīt, nu labi, varbūt tikai par gandrīz visu, bet es vismaz būšu mierīga