kar

pēdējās divas dienas bijām nekurienē, kur beidzot pa nakti palika arī pārējie sproģi. bija jauki ietīties segā, izslēgt vienīgo lampiņu un pirmo reizi tā kārtīgi skatīties debesīs un redzēt, ka tur nav vis kādas divdesmit, bet gan divi miljoni zvaigžņu. un, protams, vērot pieaugušos pēc neliela daudzuma alkohola. daži izteicieni tad bija ļoooti labi. 

pirmie burkāni dzīvē

nekuriene, kur mēs nekad neesam

vēl ir gaišs!!

pirmā un visredzamākā zvaigžņu bilde, kas nesanāca