nulle

neviens te nav manīts kādu laiku, laikam varu beidzot sākt rakstīt tikai sev.

riebjas, ka cilvēki raksta, citē vai lasa ziedoni, domājot, ka tas ir baigi stilīgi. būtu bijis forši, ja viņi to darītu, kamēr Imants vēl bija dzīvs. 

man liekas, ka man vēl nekad iepriekš nav bijusi tik ne-ziemassvētku sajūta. ārā mierīgi varētu būt vasaras nakts, nevis gandrīz decembra diena. 

ŠIS!

Candela sveces ir šo ziemassvētku mut have!!

klausoties edītes stāstus par rv3ģ, sapriecājos, ka mums vismaz nav ļaunu skolotāju un stundu atstrādāšanas

un burkas ir unikālas!  paņemot trīs burkas, visām atradu trīs pielietojumus!

Carnival youth - never have enough

8

jau desmito reizi skatos ārā pa logu. ceru.. bet vēl nav. skan Low Roar - Patience. gaidu sniegu. atradu šīs un cenšos tādas pati uzadīt. domāju par dzīvi pēc tā visa, kas notika maximā. žēl, ka bija jānotiek kam tādam, lai cilvēki sāktu domāt vairāk. tas viss tikai pierāda to, ka latvieši, vienalga, ka tur aizgāja cilvēki lielākoties ar krievu vārdiem, ir gatavi palīdzēt un jūt līdzi.

7

viss ir tik iedvesmojošs! pēdējā laikā nebiju lasījusi whimsicalagnesiga.com , bet tagad palasot tas mani pārsteidza! arī es tagad vairs nenodomāšu kaut ko dīvainu par vīriešiem ar bārdu vai ūsām, es protams runāju par šo, un mani absolūti iedvesmoja arī šis. aaaaa, vēl no turienes arī izlobīju un uzzināju par Agnes Obel. 

pagājušosestdien no franču valodas mediatēkas paņēmu filmu Les adoptés, es ar Helmu ļoooti daudz reizes pateicām "ak dievs, tiikkk forši!", tāda tumbrlīga noskaņa tai filmai.

un vēl vakar beidzot redzēju Sapņu komandu 1935. man patika. 

6

aizrakos līdz pašam bloga sākumam..tik daudz jauku bilžu un atmiņu..tad man bija draugi, es laikam sev patiku, ņemot vērā to, cik daudz es sevi fotogrāfēju. un tagad? nekā. varbūt pirmā vai mākslas skola man to visu atņēma, varbūt tā vienkārši bija dzīve. kad mārtiņš skolā teica, ka man nav dzīves, es viņam pilnīgi piekritu. jo tagad esmu tikai es, ar savām domām, visu to, ko varu izdarīt, bet pilnīgi nekāda.

atkal es ar klavierēm te esmu. bet, ja jūs lasāt šo un jums nepatīk ludovico einaudi mūzika, tad lūdzu ejiet prom! un te nu es atkal dzenu prom visus tos, kas ir palikuši.

prieeks

šodien pēc trīs saīsinātajām stundām, atnācu mājas un sāku skatīties visus seriālus, kuru jaunākās sērijas nebiju redzējusi. glee. tas ir kaut kas, par kura skatīšanos es priecājos visvairāk. jo tagad es vienkārši nesaprotu kā var būt aizspriedumi pret gejiem. vai visiem pārējiem. nu jaaaa, un es nezinu vai glee nomainījies video montētājs vai kaut kas tāds, jo es absolūti iemīlējos šajos video!!!

275

šodien gribās 275, nevis kaut kādu 4 rakstīt. bildes dabūju ar brīdinājumu, ka vairs nepieņems homemade redscale filmiņas, laikam skočs, ko izmantoju, lai filmiņu salīmētu, visu ķīmiju sabojāja. vispār jau es aizmirsu pajautāt kāpēc, tās ir tikai manas aizdomas. gaidu gaidu gaidu ziemassvētkus un arī pirmdienas svētkus. un vispār es varētu atsākt tvītot, pēc kāda laiciņa tviteris vairs nešķiet tik briesmīgs. 

e e e enjoy!

Graudu iela

Imanta smadzenes. 

šīm bildēm bija jābūt sarkanām, bet kaut kādā veidā dabūts xpro efekts no homemade redscale filmiņas nav slikti!

Luksemburgas aizskari

Es iemācījos lidot 

Vienalga, ka jums nepatīk, man patīk.

Es viespār nesaprotu, kur šī bilde radās.

pretējie

lux

padomāju

cou cou, vienu brīdi biju tik laimīga un smaidīga, bet tagad es tā sāku domāt, ka tas viss laikam bija tikai iedomas. bet es tik ļoti izmainījos! es pat biju ar sevi apmierināta. ko tik zēni nevar izdarīt, viņiem pašiem to neapzinoties! tad vēl sāku domāt, ka varētu šo visu bloga padarīšanu pārcelt uz papīra un rakstīt tikai sev, bet sapratu, ka drukāt bildes, ko es patiešām gribu darīt, sanāktu diezgan dārgi!

es kaut kad nesen noskatījos filmu An education. Tieši tas, kas bija vajadzīgs, man ļoooti patika.

aa jaa, noklausieties šo - 

WebRep

currentVote

noRating

noWeight

jauki

ajjjj, cik jauki. šodien vēsturē gājām locīt lentītes, un tad nu beidzot arī man tāda ir. tad vēl ar edīti un agati bijām nolikt svecītes krastmalā un pastaigājām pa vecrīgu, pasēdējām costā, beidzot ir sajūta, ka piederu Latvijai.  beidzot. aaaa, trešdien būs bildes!

2

kad divpadsmitos piecēlos, nodomāju, ka ir vēl par agru lai blogotu. tad nu gandrīz divpadsmitos attopos, ka esmu apsolījusi te kaut ko ielikt. šis nebija viens no time labi-saplānotajiem brīvlaikiem, kādi parasti mums ir, bet nebija slikti. bet fotoaparāts man bija tikai uz villeroy and bosch muzeju

kā es kaut ko tādu atradu īsti nezinu, parasti citi to ūdeni nofočē, un tad es brīnos

atceroties, ka man šogad jātaisa mākslas skolā diplomdarbs, es izmisīgi sāku fotogrāfēt visu, kas gadījās ceļā. arī šo

un šo

un šo

mums šitais patika

es nevarēju nenofotogrāfēt to vannu, kurā sēdēja vīrietis un lasīja žurnālu. vēlāk viņš aizgāja prom, bet tas vairs nebija interesanti

šitās man arī patika

un arī šī 

es ņēmu lietas jeb precīzāk fotoaparātu savās rokās, kad tētis bija nofočējis kādas desmit nederīgas bildes.

mamma aizveda uz šito. vācijā laikam, ļooooti skaisti

papildināta augšējā bilde

un es tikai tagad saprotu, ka es biju uzlikusi manuālo fokusu 

man atgādināja meža namiņus no pasakām

un te bilde ar vēl joprojām manuālo fokusu

1

apņemšanās: šodien laikam būtu jābūt 1. novembrim (es vienmēr esmu izrunājusi novembri ar ua nevis o, nezinu kā jūs). tātad pirmā diena, es katru dienu varu mēģināt blogot, nu, es domāju, censties to darīt.  jo es tāpat nekad nevaru izdomāt virsrakstu šiem bezjēdzīgajiem tekstiem. 

vaska krītiņu smarža. tā, kas man nepatīk, jo man nepatīk vaska krītiņi. labi, šoreiz vajadzēja. šķīvi vizuālajai. nu tad atradu pinterestā šo

un pavadīju visu vakaru domājot, ko ar to visu iesākt. to nekad nav iespējams izdarīt ātri. vizuālā māksla ir lēna. vismaz man.  tad nu sanāca pamats, pārzīmēšana, paeksperimentēšana, un ilgi gaidītaisgala rezultāts. un sanāca šis. īstais ir apakšējais

visvairāk man patika tas, kas sanāca eksperimentējot, bet to es neuzdrošinājos taisīt īstajā darbā

jums droši vien nepatiks, bet man uzreiz šitos vajadzēja, kad es tos ieraudzīju tiger store, jo man tie krītiņi uzreiz atsauca atmiņā kaut kādu varavīksmes krāsošanas komplektu, ko varēja pasūtīt no topshop, kad  biju maziņa, bet, protams, man neviens tādus nesūtīja. viņi gan nav tik lieliski, kā biju domājusi, bet vīlusies neesmu

aaaaa, rīt es varētu ielikt bildes no brīvalaika!! aaa, es beidzot ielādēju jaunu mūziku ipodā! dzīve šķiet nedaudz savādāka tagad

WebRep

currentVote

noRating

noWeight