kad divpadsmitos piecēlos, nodomāju, ka ir vēl par agru lai blogotu. tad nu gandrīz divpadsmitos attopos, ka esmu apsolījusi te kaut ko ielikt. šis nebija viens no time labi-saplānotajiem brīvlaikiem, kādi parasti mums ir, bet nebija slikti. bet fotoaparāts man bija tikai uz villeroy and bosch muzeju
 |
| kā es kaut ko tādu atradu īsti nezinu, parasti citi to ūdeni nofočē, un tad es brīnos |
 |
| atceroties, ka man šogad jātaisa mākslas skolā diplomdarbs, es izmisīgi sāku fotogrāfēt visu, kas gadījās ceļā. arī šo |
 |
| un šo |
 |
| un šo |
 |
| mums šitais patika |
 |
| es nevarēju nenofotogrāfēt to vannu, kurā sēdēja vīrietis un lasīja žurnālu. vēlāk viņš aizgāja prom, bet tas vairs nebija interesanti |
 |
| šitās man arī patika |
 |
| un arī šī |
 |
| es ņēmu lietas jeb precīzāk fotoaparātu savās rokās, kad tētis bija nofočējis kādas desmit nederīgas bildes. |
 |
| mamma aizveda uz šito. vācijā laikam, ļooooti skaisti |
 |
| papildināta augšējā bilde |
 |
| un es tikai tagad saprotu, ka es biju uzlikusi manuālo fokusu |
 |
| man atgādināja meža namiņus no pasakām |
 |
| un te bilde ar vēl joprojām manuālo fokusu |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru