aaah

rīt skolā improvizācijas teātris un vecrīgā lekcija par arhitektūru. aaah, man sāp galva un es izdomāju nekur neiet. ceeru gan, ka helma aizies uz to teātri. 

mārtiņš skolā katru dienu pajautā kā iet ar diplomdarbu un tad nedaudz rodas iedvesma kaut ko darīt. lai gan viņš arī neko nevar atbildēt, kad pajautāju kā viņam veicas haha.

mskolas darbs datorgrafikā

roze

šodien ar klasi bijām aleksandra čaka muzejā lāčplēša ielā. turpat netālu bija arī galerija Istaba, kur es pakavējos diezgan ilgi. sen sen nebiju bijusi arī jānī rozē pretī leļļu teātrim. tā ir viena no manām mīļākajām grāmatnīcām. un, man liekas, ka es vienmēr uzeju tur augšā pie mākslas/interjera/arhitektūras/fotogrāfijas grāmatām. daudzas no tām grāmatām ir izdevis Taschen. būs kaut kad jāparakņājas viņu mājaslapā un jāpameklē kas jauks.

es gribētu, lai mans diplomdarbs būtu kaut kas līdzīgs šim. un tad nu es attopos, ka mākslas skolā tev diplomdarbā tomēr kaut kas ir jāveido vai jāzīmē/jāglezno, vai arī datorā jātaisa. žēl, ka mākslas skolā nemāca darīt arī citas lietas. piemēram es nezinu kā par manu diplomdarbu varētu ielikt atzīmi, ja tā būtu fotogrāfija.

WebRep

currentVote

noRating

noWeight

divdesmit vienalga

visu to, kas man nepatīk, iesaku es. ak, kā es gribētu vairs nekad tā nedarīt. bet sākumā, iesakot, es jau nezinu, kā tas viss izvērtīsies.
vakar, starpcitu, biju slimnīcā. beeidzot man izrakstīja zāles, cerams, ka arī diagnozi man nedēļas laikā pateiks. jūtos arī nedaudz izsista no slidēm, jo agrāk bija atbrīvojums tikai no krosiemun un es varēju nesportot, kad negribēju, bet tagad  sportot vienkārši ir aizliegts. tas nozīmē, ka mani plāni par iešanu uz jogu, dejošanu vai aerobiku vienkārši izjūk. jauki.

un tagad man tiešām šķiet, ka mākslas skolu nepabeigšu, man nav pilnīgi nekādu ideju.


iedvesmas trūkums.

20

weeeeekends plus mani dīvainie komentāri

koooki skrien

man patīk

kā man patīk

fizikà

ammmmm ne-zāle

kaimiņš

mūsējais

kaimiņš ar līniju, aaaha, to sauc par līniju

purvītim bija tāda glezna 

nesanāca sirds

nesanāca mākonītis

mana pirmā zvaigžņu bilde

man patīk tas koks

vispār tas bija mēness un ārā bija melna tumsa.

ak jaaa, selīnai vispār bija citas lietas jādara

teee

14

pēdējās minūtes, kad var norēķināties ar latiem un santīmiem. pēdējais pirkums sanāca vīnogu sula, jo pieci santīmi līdz šokolādei pietrūka. cik interesanti, ahhhhha. paldies latiņam!

es nesaprotu kāpēc man ir tik ļoti liela vēlme atšķirties. slēpta vēlme. es nevaru tā kā citi. es sev neļauju darīt tāpat. tāpēc es vairs skolā savu plānotāju nevaru izvilkt. kaut kas jauns jāizdomā. tā laikam vienmēr notiek, man tass viss apriebjas, bet nav kur palikt. un tad es atkal esmu forever alone. nu labi, it kā vienmēr nebūtu bijusi.
akk jā, es ar martu izdomāju un mēs apsolījām sev nākamgad iet uz rdmv kursiem laikam. tāpat. vai arī ne tāpat. ja nu pirmā apnīk,  ha  ha. lai gan es apbrīnoju lielāko daļu pirmās vidusskolēnu, viņi gandrīz visi man liekas tik forši.

11

es nekad nezinu kā iesākt jebko. arī šo ierakstu.

pārmainīju savu tumblr niku no labā bluu-ee.tumblr.com uz patieso sproge.tumblr.com. tas bluu-ee, manuprāt, izsklausās tik skaisti, bet kāda jēga ko tādu rakstīt, ja ar mani tam nav nekāda sakara? tāpat angliski rakstīt arī negribu. tas izklausās pārāk wanna be, kas es tāpat esmu. laabi, par šī bloga nosaukumu labāk nemaz nerunāšu, bet neko labāko līdz šim neesmu izdomājusi. tas ir kā pagaidu jebkas. pagaidu jebkas vienmēr ir uz palikšanu. ceru, ka ar šo nosaukumu tā nebūs. 

ak jā. es esmu no tiem cilvēkiem, kas nekad nebaidās kaut ko pielikt par daudz ēdienam. un, atzīšos, diezgan daudz manis gatavoto ēdienu ir vienkārši stūķēti iekšā, jo ēdienu tač ārā nemetīsi. laaabi, vienreiz gan izmetu. šoreiz pieliku par daudz ingvera vistas karijam un atkal kādu laiku vairs ēst netaisīšu. ingvers ir garšīgs, bet laikam tikai malts vai rīvēts. un maz pielikts! es izdomāju kaltētu ingveru sagriezt, kas beidzās ar sarkanām un sāpošām plaukstām, pārsteigumu, ka nazis vēl ir dzīvs un kariju ar ingvera gabaliņiem. nē.

es vienkārši sāku raudāt, kad ieraugu kādu, kas noņēmis savai bildei  kontrastu.  tā nav labi darīt.

laaabi, atzīšos, arī man skatoties labāk patīk augšēja bilde, bet  ne-e. tā dara visi, man ir jādara savādāk. 

čau

9

es jūtos tik melna. likās, ka piecpadsmit gados nekas nemainīsies, bet, laikam, tā lekcija mskolā otrdien mani tā ietekmēja, ka es vienkārši jūtos savādāk. jūtos veca.

šodien mskolā sākām domāt par diplomdarbu, kur es, visticamāk, taisīšu krēslu. nezinu gan īsti, vai tas ir tas, ko tiešām gribu taisīt, bet nu mainīt vairs īsti nevar. man teica, ka varu uztaisīt animāciju par to visu procesu, bet, animācija bija tā, kuras dēļ es pat neapsvēru domu video taisīt kā diplomdarbu.

šis.   es skatījos te.   visa iemesls.

WebRep

currentVote

noRating

noWeight

78

nožēloju. ļoti. nožēlošu visu savu dzimšanas dienu. tagad vēl vairāk vēlos neiet uz mākslas skolu. sen nebiju gājusi pa ceļu un raudājusi. un bijusi dusmīga uz sevi. es jūtos dīvaini, savādāk, citādāk. nezinu, kurš no tiem vārdiem ir īstais. gribas kliegt. gribas kaut ko darīt. varbūt tā ir iedvesma. vai kauns par sevi. un es sapratu, ko es visvairāk ienīstu savā dzīvē. to, ka mani izceļ. es gribu būt vienīgā, kas zin, ka es atšķiros. lai citi domā, ka es nemaz neesmu. nekur.

tas viss var izklausīties iedomīgi, bet es to rakstu sev.

6

ak, trīs nedēļu izgulēšanās beidzas. šovakar esmu nočakarējusi savas smadzenes līdz nemaņai, tā laikam gan notiek, ja izdomā kādu no skolas uzdevumiem papildīt mājās. plus es vēl patiešām apsveru iespēju nepabeigt mākslas skolu. ja viss nav tā kā tam vajadzētu būt, es vienkārši izvēlos aizbēgt. šo trīs nedēļu laikā esmu paspējusi izdarīt tieši neko, tieši tāpat notiek arī trīs mēnešos vasarā, tāpēc laikam apmeklēt skolu, vismaz man, ir nedaudz produktīvāk. ak jā, četru mēnešu laikā pirmo reizi man nenāk miegs. sajūta ir galīgi dīvaina. bet arlabunakti tāpat.

3

pirmie mājasdarbi 2014 papildīti, tagad tikai atliek mākslas skolas, kur man vēl joprojām nav gandrīz nekā. rīt uz nekurieni brauksim, tur jau sāk no viena stūra beidzot kaut kas normāls sanākt, bet tur visur aug jau jauni koki!! ak jā, laikam būtu jāizdbauda pēdējās piecas dienas kā četrpadsmitgadniecei, ak dievs, vēl tikai trīs gadi un piecas dienas līdz pilngadībai. es gan par to nepriecājos, drīzāk bēdājos.

un nezinu, kur lai palieku tajos daudzajos brīžos, kad visi, kas ir blakus, mani ienīst. bieži es vienkārši pazūdu savā istabā uz vairākām stundām, līdz es aizmirstu par visu visu.

2

nekas nav mainījies. jauns gads man galīgi nenozīmē jaunu sākumu. varbūt tikai citā gadā ir vieglāk mainīties. to gan es šogad meģināšu darīt.

un es šodien aizgāju pēc sen sen atdotas filmiņas, jau galīgi biju aizmirsusi, ko es vipsār biju fotogrāfējusi. vairāk te. un es vairs nenesīšu neko uz to fotosalonu iki. man atkal pabojāta filmiņa.

agate plus edīte