sestdiena, 2014. gada 11. janvāris

11

es nekad nezinu kā iesākt jebko. arī šo ierakstu.

pārmainīju savu tumblr niku no labā bluu-ee.tumblr.com uz patieso sproge.tumblr.com. tas bluu-ee, manuprāt, izsklausās tik skaisti, bet kāda jēga ko tādu rakstīt, ja ar mani tam nav nekāda sakara? tāpat angliski rakstīt arī negribu. tas izklausās pārāk wanna be, kas es tāpat esmu. laabi, par šī bloga nosaukumu labāk nemaz nerunāšu, bet neko labāko līdz šim neesmu izdomājusi. tas ir kā pagaidu jebkas. pagaidu jebkas vienmēr ir uz palikšanu. ceru, ka ar šo nosaukumu tā nebūs. 

ak jā. es esmu no tiem cilvēkiem, kas nekad nebaidās kaut ko pielikt par daudz ēdienam. un, atzīšos, diezgan daudz manis gatavoto ēdienu ir vienkārši stūķēti iekšā, jo ēdienu tač ārā nemetīsi. laaabi, vienreiz gan izmetu. šoreiz pieliku par daudz ingvera vistas karijam un atkal kādu laiku vairs ēst netaisīšu. ingvers ir garšīgs, bet laikam tikai malts vai rīvēts. un maz pielikts! es izdomāju kaltētu ingveru sagriezt, kas beidzās ar sarkanām un sāpošām plaukstām, pārsteigumu, ka nazis vēl ir dzīvs un kariju ar ingvera gabaliņiem. nē.

es vienkārši sāku raudāt, kad ieraugu kādu, kas noņēmis savai bildei  kontrastu.  tā nav labi darīt.
laaabi, atzīšos, arī man skatoties labāk patīk augšēja bilde, bet  ne-e. tā dara visi, man ir jādara savādāk. 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru