Pa šo neizmērāmo laiku paspēju aizbraukt uz Turciju, pasaules skolēnu čempionātu orientēšanās sportā, diezgan interesanti nofeilot, atbraukt atpakaļ, neko labu nesadarīt, aizbraukt uz Zviedriju, diezgan interesanti pavadīt laiku Tallinkā, aiziet uz ABBA muzeju un vēl šo to. Ā, un saprast, ka man vairs nekad nebūs jāmācās pie Mazmačas un Doniņas un citiem maniem mīļākajiem skolotājiem, tad vēl aizbraukt uz dažiem orientēšanās čempjiem Latvijā un pamatīgi nofeilot, ieskaitot izpeldēšanos purvā tā līdz krūtīm...Un vēl es sevi esmu pieķērusi pie pārāk daudz fotogrāfēšanas ar savu telefonu, mēģinot sadabūt ko labu, bet tāpat neizskatās nekas līdzīgs tās perfektajām instagram bildēm. Laikam citiem ir lielāks talants vai lieliskāka dzīve nekā man. Bet varbūt abi.
Pēdējais manas dzīves interantākais notikums bija kopnieku kursi skautiem, kuru laikā es paspēju pavadīt nakti Ģertūdes baznīcas pagrabā, iepazīties ar interastiem cilvēciņiem, sajusties pieaugusi un interesanta un uzkāpt Brīvības piemineklī. Tas kāpiens pie Mildas bija īpašs, vismaz man noteikti, jo biju domājusi, ka nekad savā dzīvē tur netikšu, bet tad uz manu jautājumu par to, vai mēs kāpsim augšā, atbildēja ar noslēpumainu smaidu, un es zināju, ka viss dzīvē patiesībā ir labāk, nekā bija licies.
 |
| vienīgais mierinājums ir, ka tas čalītis aiz manis izskatās vēl sliktāk |
 |
| rīt, trešdien, pēc panorāmas!!!! sliktas kvalitātes screenshots |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru