Pēdējā laikā man riebjas mana dzīve. Es ienīstu savus draugus. Un ienīstu sevi par to. Man nepatīk cilvēki, kas man ir apkārt man ikdienā. Un es sev nepatīku tā iemesla pēc. Es sev nepatīku. Un tāpēc es arī sevi ienīstu. Es pirmo reizi mūžā domāju par aiziešanu no rv1ģ. Kā lai aizbēg no dzīves, kuru nav iespējams mainīt? Nē, par pašnāvību es nedomāju, nē nē. Mierīgāk. Katru dienu sev nosolos - es vairs nerunāšu ar nevienu sev apkārt, varbūt tad pārējie mani liks mierā. Bet katru dienu atgriežos mājās ar nožēlu - man atkal nesanāca.
Life sucks. Vai varbūt tas vienkārši ir rudens.
plus mani visi analogie fotoaparāti ir nobeigušies un nevaru atrast lētus aizvietotājus.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru