kur? kā? kāpēc?

nu beidzot ir pienācis brīdis (patiesībā jau tas pienāks nākampiektdien līdz ar pēdējo eksāmenu (fizika atkrīt dzīvības glābšanas nolūkos (ģenētiski ņemot, es iespējams mirstu ātrāk (vispār gribu nodot asinis (vispār šodien bija tāda iespēja, bet nolēmu, ka esmu par vāju un vairāk gribu pagulēt divās matemātikas stundās un nepildīt pagājušo gadu eksāmenus (pāris minūtes vēlāk atradu uz kājas rāpojam ērci)))))), kad autobusā varu lasīt nevis obligāto literatūru, bet gan to ko vēlos. Urā! Un tas ir no skolas aizlienētais Borhess, ko esmu atlikusi sešus mēnešus, un mūsu kopdzīvei strauji tuvojas bibliotēkas parādu noārtošanas datums. Mazliet ir sajūta kā ar kādu mironīti, jo vajag ātri, bet gribās efektīvi, un beigās iznāk lēni un mīļi. Vismaz stāsts par vīrieti, kas bija atdots vienīgajam mērķim - gulēt un sapņot izdevās tieši tik skaists. Kopā ar saulrietu, kura dēļ nolēmu uz sekundēm desmit atbrīvot acis no lasīšanas nodarbes.

Esmu kaut kur ļoti pazudusi.

Kā piecelties pēc trim stundām?
Kas bez valodas vēl ir cilvēkos?

Kā sevi atšķirt no saviem draugiem?

Kas ir tie septiņi cilvēki, kas parasti apmeklē manu rakstvietni?

Kur es būšu pēc puses gada?

Un kur būsi tu?

Un pēc diviem gadiem?

Vai mēs vēl tiksimies?

Kas ir esme? 

Kā atjaunot prieku, ko sagādā dzīvošana?

Vai mana kāja reiz beigs izdalīt sāpes?

Cik ticami ir horoskopi?

No kā sastāv dzīvošana?

Vai reiz attapšos, visu palaidusi garām?

Kā visu nepalaist garām?

Kā izlasīt Borhesu līdz pēdējam eksāmenam un reizē sagatavoties matemātikai?

Kā atcerēties citātus latviešu valodas eksāmenam?

Kur atrast labus apavus?

Kad nākamreiz sanāks aizbraukt uz Tūjām?

Vai es vēl kādreiz raudāšu?

Kas ir svarīgākais dzīvē?

Kā padarīt cilvēci labāku?

Kā uzlabot sevi?

Cik daudz draugu pierunāšanas iet peldēt ir par daudz?
Kā attaisīt logu, kad tas jau ir attaisīts?

Kā būt laimīgam?

Kā mīlēt?

Un kā sajust?

Kāpēc vispār?

(peldēt katru rītu ir vēl labāk kā ēst saldējumu (lai gan tas arī ir izcili, šodien man to pārdeva vīrietis ar piestraudi, kas vēstīja: "Genadijs no Latgales"))

nevaru saprast, vai es esmu es savā galvā vai tomēr citu galvās

(ak, putni ārā dzied vēl skaistāk par fonā skanošo mūziku)