very nice // 1/4

Nolēmu, ka vajadzētu sarakstīt nedaudz par pirmo mazo ceturksnīti tuvāk divpadsmitgadīgā izglītības posma noslēgšanai, jo brīvlaiks, kā jau vienmēr, ir tulkojams kā laiks, kad paspēt izdarīt vēl vairāk nekā skolas laikā, līdz ar to galīgi neiepriecinot pailgu laiku neizgulējušos mani. Bet nu nekas, pašlaik man pat acis turās par aptuveni 40% vairāk vaļā kā pirmajās divās papilfizikās šorīt.

Skola ir un paliek skola, tur nu neko neizmainīt, pat pārvācoties uz Alžīriju vai nolemjot iet valdofskolā. Tikai tā pieredze gan var nākt citādi. Jau sesto gadu par laimi (ļaujos tā ar pārliecību teikt, jo neesmu atradusi nevienu pretargumentu vēl) sutinos pirmās gudrībā, ļoti iespējams, ka no manis neiznāks alfas paraugskolnieks vai Zelta stipendijas ieguvējs, tomēr savās iedomiņās ceru, ka ne tikai sev, bet arī citiem esmu uzlabojusi skolas pieredzi. Kā jau vienmēr, arī tas, ka skolas galvenā daļa ir pievienotā vērtība atnāca čurājot. Vispār visas labās domas atnāk čurājot, kaut kas tur ir. Varbūt kaut kādi enerģētiski pārveidojumi, kuros izvadītā urīna tukšumu prāts cenšas kompensēt ar domām. Nu, tāpat kā atraujot magnētu no solenoīda (zinu, zinu, par daudz elektromagnētisma, bet nu vismaz šim brīnišķīgajam faktam  atradu pielietojumu ikdienā). Tāpat jau var arī eksistēt un var darīt. Pēdējā laikā (te nu es velku sakarības starp pievienošanos jauktajam korim un arī būšanai atbildīgai par noformējumu) gadās būt starp tiem otrajiem cilvēkiem, kuriem patīk darīt, ne eksistēt tikai un ir tik tik jauki, ja ne piedalīties viņu nedrbos, tad vismaz dzirdēt nostāstus..Izdomāt veidu, kā korim nokļūt Itālijā vēl lētāk? Aiziet! Izdomāt, kā praktiski pielietot stabu mākslas kabinētā? Kādēļ gan ne? Uztaisīt pašam savu Biki buku? Vēl labāk!

Vienvārdsakot, neciešamo izglītības sistēmu un tās iestādes var tikpat labi uztvert kā jokspēli, kam noteikumus var izdomāt tikai paši. Jo kā gan vēl var uztvert nopietni sadraudzības koncertu ar vācu pensionāru kori..

Šo burvīgo uzrakstu savu bikšu iekšpusē atradu...jap jap, tai pat čurāšanas reizē starp nostāstiem, ka pēdējā tualetes kabīnīte ir nolādēta, un jauno, elektrisko papīra dvieļu rulli, kuram ir pa spēkam pat rv1ģ meiteņu slapjo roku burzma.