uzjautrinājums.

nu, vispār jau divi. un īsi teikumi.

Šodien sēdēju autobusā mājup un lasīju. Galīgi aizmirsusi par runāšanu biju, tagad tikai atceros. Arī no rīta braucu uz skolu un, stāvot kājās, taisīju sev čiekurauskarus. Vispār šodien tādi smieklīgi braucieni ar autobusu sanākuši. 

LAsīju Daniila Harmsa "Gadījumus". Nu izcili smieklīgs absurds, pat vēl labāk par jebko no absurda teātra. Īsi un repetatīvi teikumi, tie vienmēr palīdz tikt galā veiksmīgāk. Lasu tos un atceros, ka jāuzraksta kādam. Vai kādai, to gan vairs neatceros. Pieveru mazo grāmatiņu, iestiepju roku somā. Paralēli uzmetu beidzot brīvās acis maniem līdzgaitniekiem. Kas tad tas. Desmit cilvēki (zinu zinu, bildē divi nav redzami, bet varat ticēt, ka viņi tur bija) manā tuvākajā apkārtnē lieto. (Šis izteiciens ir no Adelīnas un oriģināli ir par alkoholu, bet man patīk arī te.)  Mirkli minstinos, vai lietot man arī.  Telefonu tomēr atlaižu un tas iekrīt atpakaļ somā. Jūtos stulbi. Taču nu nē, man ir šis jānofotogrāfē.

Nu bijām vienpadsmit cilvēki ar telefoniem rokās. Uzjautrinājums.

(((sakritību sakritība, beigās sanāca pat kā citāts no Harmsa stāstiem)))

Vakarnakt rakstīju eseju. Pamatideja bija rakstīt par Hardiju Lediņu. Tad gan sapratu, ka nezinu tik daudz. Nolēmu rakstīt par 1243 pienākušajām ziņām. Ieviesās lieliska kļūda. Uzjautrinājums. Kaut kā tas pat ir saistīti ar pirmo uzjautrinājumu. 

Šodien atkal biju uz 1243 ziņām. Izmantoju neizmantotās iespējas. Uzzināju, ka lejā ir brīvs diapozitīvu projektors, kur likt savus diapozitīvus. Uzzināju par "samizdatu". Nu skatos šo , ko vispār jau vienreiz esmu redzējusi, un ak, "samizdatu" tur piemin. Uzjautrinājums. Trešais, negaidītais. Sakarību vadi, pīnītes. Veiksmīgi sapiņķerējumi beigu beigās. Un īsi teikumi. 

//

Pēdējā laikā vairāk nerunāju. Eju prom. Negribās klausīties daudzos. Un arī atbilžu domas paklūp vēl nepiedzimušas. Nekas. Gan jau drīz būs labi.