apzinies vai neapzinies?

domājams, ka deviņas stundas un četrdesmit septiņas minūtes no kontroldarba, kuram neesmu vēl sākusi lasīt neko neko, nav īstākais laiks, kad veikt rakstījumu, bet kad tad? Mana citreize ar katru manu dienas lieluma soli arī pavirzās soli uz priekšu. Šitā, liekas, atlikšu visu nedēļu un vēl nedēļu un attapošos nākotnē.

Mani kādu laiku nepamet satraukums par manu apziņu. It kā jau no sākta gala uztvēru savu apziņu kā nemainīgu, ārējie apstākļi mainās laikam un vecumam atbilstoš, piešķirot realitātes pieredzei konkrētu nokrāsu, bet uz apziņu jebkurā gadījumā vienmēr var paļauties, uzticēties, ka tā ir bijusi patiesa un nav man melojusi. Taču vairāk kā gadu es vairs nespēju dzirdēt, vai mūzika skan pareizi vai tomēr šķībi, un nu arvien vairāk sliecos domāt, ka ir maz iespējams, ka mana muzikālā dzirde ir tikusi sabojāta. Otra iespēja, kas atliek, ir tas, ka līdz cik nu padsmit gadiem mana mūzikas uztvere vienkārši nedzirdēja, ka skan nepareizi (jo nedomāju, ka nu nonāku muzikāli sliktākās vietās, kā mazgadības dienās), no kā izriet, ka nevaru paļauties uz savu atmiņu atbilstību manai pašreizējai apziņai. Protams, ir iespējams atskatīties uz pagātni un neizprast, kādēļ rīkojos tieši tik slikti vai labi, te gan vairāk domāju tās pieredzes, kuras nekādi neietekmē emocijas un kuras ir tīri fizioloģiskas. 

Šonakt miegā apzināti uzmeklēju pulksteni, lai uzzinātu, vai atrodos sapnī vai realitātē, kas laikam ir solis tālāk miega laika izmantojumā. Varbūt līdz studiju beigām būšu beidzot iemācījusies šo mainīgo pieredzi pielietot savā labā tik tālu, ka visu bakalaura darbu uzrakstīšu (vairāk gan laikam izdomāšu un sev mentāli kaut kur piezīmēšu attīstītās idejas) sapnī. Tas būtu lieliski, vairāk paveiktu darbu nerealitātē un dienas gaismas brīva laika realitātē. Lai gan, varbūt nemaz nav nozīmes, kādā apziņas stāvoklī esmu, ja arī savai dienas gaismas pieredzei nevaru paļauties. Bet kam tad var?

Šo sev atzīmēju kā mūziku, kas pastiprina jebkāda veida emocijas līdz katarsei. Skaisti skaisti skaisti.