maija salnas

wiopppsssssi deiziii, sveicieni jau maijā!

-00-

"es rakstīšu arī par spīti savai rakstītnespējai!"

nesen iegadījās palīdzēt skolēnam ar matemātikas projektu par plūdmaiņām. sākotnēji neko daudz nesapratu, bija bail atzīt, ka neko nesaprotu (ne jau par plūdmaiņām, bet mistisko trigonometrisko vienādojumu gan) un mācu jau pietiekami ilgi, lai es būtu aizmirsusi, ka dažkārt visveselīgākais tieši ir atzīt savu nezināšanu. Un nez kāpēc tieši tad, kad beidzot uzņemos atzīties, ka viss slikti un tēmā peldu vēl sliktāk, nekā cilvēks, kam man būtu jāpalīdz, viss nostabilizējas, apgaismība tomēr nolemj sasniegt arī mani, un attopos jau plostā vai laivā un jau atkal ļoti skaidri apzinos virzienu, kur mums kopīgi bija iecerēts doties. 

pēc jaudīgā janvāra man kaut kā līdzīgi man sanāca iemaldīties neīstajā (f ffffff fffff hm kādi īpašības vārdi sākas uz f burta februāriskajā) straumē unn attapties tai pašā sajūtā, ka viss ir slikti. pilnīgi viss. ne es māku runāt, ne jokot, ne ievērot jebkuru cilvēkcienīgu pieklājību. apšaubīt jebko, ko jebkad esmu darījusi, ko pašlaik daru un jebkad spēšu paveikt. Bet, tāpat kā ar plūdmaiņām, kuras, izrādās,  veic sinusodiālu matemātisko modeli, arī cilvēksaistībās ir kā līdzīgi - tikpat zemu, cik varu krist, tikpat augstu varu celties. un varu runāt. uN tāpat kā varu priecāties par līdzcilvēkiem, tāpat viņi var priecāties par mani. unnn, protams, varu cerēt,  ka beigu beigās visi ir ieguvēji. 

-0-

Katru reizi, kad pieķeros kaut kā ierakstīšanai šeit, bet sastopos ar grūtībām, tās šķiet diezgan trakas. Katru reizi pat varbūt vēl mazliet paaugušās kopš pēdējās reizes, kad tikāmies.

Kādās mērvienībās gan mēra idejas kvalitāti?

-1-

čč āā ūū. No šodienas manā telefonā ir, ja nemaldos, 21 jauna emotikona. Biedzot rozā un melna sirsniņa. Un alnis un medūza. Un vispār trollim samazinājies deguns un beigelim iesmērējies krēmsiers. It kā tas mainītu manu spēju kaut ko pateikt caur savu telefonu. Bet vispār šķiet, ka maina gan. Jau kādu laiciņu jūtu sevī tādu savādu sajūtu par socializēšanos un vispār arī telefona lietošanu. Vai tas ir tādēļ, ka janvāris bija tik jaudīgs pareizajā virzienā, februāris bija jaudīgs puspareizajā virzienā, marts bija centieni no tā visa atgūties, aprīlis lika no tā visa atgūties un nu jau ir maijs, kurā beidzot jāpieveic maģistrantūra? Iespējami. Iespējami palaižu daudz ko garām no nesocializēšanās, bet tad apzinos, ka šis pavasaris ir domāts neizsmeļamam skaitam randiņu ar maģistra darbu. Gan veselīgu un jautru, gan totālu izgāšanos, kas neatstāj nevienu cerību jūtu. Kā jau tas notiek. Bet tāds nu ir tas maģistrantūrā būšanas otrā pavasara liktenis. 

Cauri totālai apmātībai un padevībai neizmseļamajam, mans telefons ir tas, caur ko cenšos kampt atpakaļ saprātu un būt vismaz vajā kontaktā ar citiem, kuru grūtības mani neskar tik ļoti kā manējā. Dažkārt tas palīdz. Tomēr tāpat kā ar tiem ļoti blāvajiem akvareļiem – it kā kaut kas notiek un ir saredzams, tomēr jāpielieto trīsreiz vairāk uzmanības, lai saskatītu kaut ko jēgpilnu. Un paraleli tam jau kuro vakaru attopos nespējot neko uzrakstīt nevienam. Ne sev, ne citiem. Maģistra darbs kā āmulis ir izsūcis visus manus spēkus. 

-2-

Katru jauno atziņu savā prātā es neviļus esmu sākusi uztvert kā negaidītas jaunākās ziņas kādā ziņu portālā, tāpēc arī rasktītais teksts uzrodas tikai brīdī, kad lasu sevis uzrasktīto, nevis man jau ir zināms iepriekš. Vispār esmu aizrāvusies arī to, ka lasot citu tekstus, cenšos apsteigt autora domu un saprast, vai to pašu būtu varējusi pateikt es. Bet parasti jau tā tomēr izrādās tikai manas gudrības ilūzija. Un savu domu izdomāšanas līdz galam atlikšana. HA. 

-24-

Bet vispār man taču jau  d i v d e s m i t  č e t r i. Yikes, mans pēdējā laika mīļvārds. Liekas, ka mana apziņa ir kļuvusi daudz mierīgāka, gausāka, tomēr palēninātais ātrums ļauj tai saskatīt vairāk pa ceļam, kas patiesībā izrādās diezgan labi! Ļoti iespējams, ka citi to dēvē arī par pār(āk)domāšanu, bet man liekas, ka tas ir tāds parasts divdesmit četru gadu smadzeņu briešanas rezultāts. Katrā ziņā visss briest, pat ja lēnām, un cerams, ka jūnijā arī izplauks. Tikai maija salnas, lūdzu lūdzu paglābiet tos mazos asniņus!